ūdens cietība vārdkoptermins; joma: ķīmija
ūdens cietība
joma: ķīmija Ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
Stabili vārdu savienojumiKopējā ūdens cietība. Ūdens karbonātiskā cietība.
- Kopējā ūdens cietība vārdkoptermins — ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)2, Na2CO3, NaOH, Na3PO4), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
- Ūdens karbonātiskā cietība vārdkoptermins — ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija hidrogēnkarbonāti
- Ūdens nekarbonātu cietība vārdkoptermins — ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti
Avoti: ZTV