pastišs
pastišs joma: literatūrzinātne
Stilizācija, parodijas vai pašparodijas veids; arī rakstīšanas veids, kas brīvi operē ar visdažādāko stilu, virzienu, strāvojumu elementiem, saliekot tos kopā "kā iznāk".
Avoti: DzV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis nošķīrums tomēr postmodernisma problēmu neatrisina, jo, paredzot izvirzītās hipotēzes kritiku, H. Fosters steidz piemetināt, ka neokonservatīvie postmodernisti atgriežas pie vēstures un stila tikai tādēļ, lai izceltu pastiša pārākumu.
- Postmodernisma literatūras stilam raksturīgs fragmentiskums, žanru hibridizācija, formas eksperimenti, ironija un pašironija, parodija, pastišs, intensīvs alūziju, netiešu citātu, kultūras atsauču lietojums utt.
- Tomēr par šīs tipiskās „ nostalģijas filmas” sociālo anēmiju un pastiša dabu liecina kaut vai laimīgais fināls ( detektīva un femme fatale savienība), kas nebūtu iespējams klasiskā film noir.
- Savukārt Frederiks Džeimsons atzīmē, ka filmu varētu dēvēt par nosacītu Dubultās apdrošināšanas rimeiku ( remake), uzsverot, ka netiešs un nemanāms plaģiātisms senāku sižetu aizguvē ir postmodernismam raksturīgā pastiša iezīme.
- Kaut Trifo ir apgalvojis, ka „ Šaujiet uz pianistu ir cieņas pilns pastišs, veltījums Holivudas B kategorijas filmām, no kurām esmu tik daudz mācījies” , tā raksturo arī satīrisko un parodisko film noir elementu izmantojumu.