pastīvēties
pastīvēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pastīvējos | pastīvējamies | pastīvējos | pastīvējāmies | pastīvēšos | pastīvēsimies |
2. pers. | pastīvējies | pastīvējaties | pastīvējies | pastīvējāties | pastīvēsies | pastīvēsieties, pastīvēsities |
3. pers. | pastīvējas | pastīvējās | pastīvēsies |
Pavēles izteiksme: pastīvējies (vsk. 2. pers.), pastīvējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pastīvējoties (tag.), pastīvēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pastīvētos
Vajadzības izteiksme: jāpastīvējas
1.Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
2.Neilgu laiku nepiekāpties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nomainīs sejas, pastīvēsies ar Lembergu, apelēs pie Eiropas – un reitings atkal būs vismaz divos ciparos.
- Gan beļģi, gan francūži, gan spāņi un pirmo reiz nu arī latvieši satiksies un vēl nedaudz pastīvēsies kopējā ceremonijā Pēterburgā.
- Ziedaļa tikai drusciņ pastīvējās, bet gāja, un citi lopi pakaļ.
- Tā pa druskai ar kādu līdzskrējēju tā kā pastīvējāmies, kādam es astē, kāds man blakus…
- protams, iekšā busā traktors savas hidrauliskās rokas iebāzt nevar, nācās tur mazliet pastīvēties, taču iekšā dabūjām, piesējām lai neizdomā kautkur pa ceļam izkāpt, un kratījāmies uz salacgrīvu.