servitūts
servitūts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | servitūts | servitūti |
Ģen. | servitūta | servitūtu |
Dat. | servitūtam | servitūtiem |
Akuz. | servitūtu | servitūtus |
Lok. | servitūtā | servitūtos |
1.Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu; tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
2.Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Strīdus, kas saistīti ar servitūtiem vai aprobežojumiem, izskata tiesa.
- Nepietiekami izplānojām servitūtu ceļus, ne visur tika nodrošināta piekļuve upēm.
- Šādos gadījumos līzinga devēja intereses līdzinās servitūtu - lietojuma tiesību pārdevēja interesēm .
- Servitūti un aprobežojumi, kas saistīti ar kontrolmērietaisēm un to aizsargjoslām
- Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku.