lielmanīgums
lielmanīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lielmanīgums | lielmanīgumi |
| Ģen. | lielmanīguma | lielmanīgumu |
| Dat. | lielmanīgumam | lielmanīgumiem |
| Akuz. | lielmanīgumu | lielmanīgumus |
| Lok. | lielmanīgumā | lielmanīgumos |
Vispārināta īpašība → lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, tajā laikā tas lielmanīgums viņam drusku bija.
- Un te nav ne miņas no lielmanīguma, tāpat kā nav te nekāda Napoleona sindroma, uzņēmīgs cilvēks saviem dažādu nacionalitāšu draugiem izplānoja un saorganizēja kopēju pasākumu.