lielmanība
lielmanība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lielmanība | lielmanības |
| Ģen. | lielmanības | lielmanību |
| Dat. | lielmanībai | lielmanībām |
| Akuz. | lielmanību | lielmanības |
| Lok. | lielmanībā | lielmanībās |
Vispārināta īpašība → lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eifeļa tornis zaudē savu pārdrošo lielmanību, baznīcu torņi kļūst pazemīgi un iegrimst necilo jumtu klājienā.
- Visa viņas lielmanība izgaisīs.
- Vēsturiskā panorāma romānā meistarīgi savīta ar spraigu, dēkainu intrigu – šķēpcīņas meistara Mara dramatisko dzīvesstāstu un vēstījumu par divu Kauņas novadu bajāru lielmanības centieniem un naidu, kas aizsācies, šķiet, nieka siena pļavas dēļ.
- Šādos apstākļos " otra elpas" iespēja tiek dāvāta pat Reformu partijai, kas nesen vēl tika vērtēta kā ( turklāt pati sirdsšķīstā lielmanībā darīja visu, lai šis priekšstats nostiprinātos) nolemta kļūt par barību citiem spēkiem.
- Nevajadzētu domāt, ka nicinājums pret slavu, augstprātību, lepni paslietiem deguniem, vīzīgi savilktām lūpām, sarauktām uzacīm, brokāta mantijām un visu pārējo, kas raksturīgs ļaužu lielmanībai, Prato būtu radies tikai mūsdienās, – nē, tā ir sena parādība.