lielmanis
lielmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lielmanis | lielmaņi |
| Ģen. | lielmaņa | lielmaņu |
| Dat. | lielmanim | lielmaņiem |
| Akuz. | lielmani | lielmaņus |
| Lok. | lielmanī | lielmaņos |
lielmanīša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lielmanīša | lielmanīšas |
| Ģen. | lielmanīšas | lielmanīšu |
| Dat. | lielmanīšai | lielmanīšām |
| Akuz. | lielmanīšu | lielmanīšas |
| Lok. | lielmanīšā | lielmanīšās |
1.Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
1.1.apvidvārds Bagāts saimnieks.
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toreiz Stendes selekcijas stacijas direktors Jānis Lielmanis papu pieņēma darbā.
- Lai ir ilgākam laikam un arī izturīgi pret vandālismu un nolietošanos," skaidro Lielmanis.
- Žvaigždauts murminādams aizčāpoja pie lielmaņu pulciņa, kas dažu kareivju apsardzībā drūzmējās pie tuvējiem ozoliem.
- Un tādi lielmaņi...
- “Lielmaņi”