pašķielēt
Lietojuma biežums :
pašķielēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pašķielēju | pašķielējam | pašķielēju | pašķielējām | pašķielēšu | pašķielēsim |
2. pers. | pašķielē | pašķielējat | pašķielēji | pašķielējāt | pašķielēsi | pašķielēsiet, pašķielēsit |
3. pers. | pašķielē | pašķielēja | pašķielēs |
Pavēles izteiksme: pašķielē (vsk. 2. pers.), pašķielējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašķielējot (tag.), pašķielēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašķielētu
Vajadzības izteiksme: jāpašķielē
Īsu brīdi šķielēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arsēnijs pašķielēja uz draugu, kas piepeši bija kļuvis par konkurentu.
- Edmonds ironiski pašķielēja uz Roberta jauno mednieka apģērbu un lielisko ekipējumu.
- Brīdi pa brīdim Nika paslepus pašķielē uz smalko dāmu Klāva ratos.
- Pārāk vēlu izlēmām, — viņa izteiksmīgi pašķielēja uz vīru.
- — vadīdams auto, viņš pašķielēja uz viņas mulso smaidu.