pašķiebt
pašķiebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašķiebju | pašķiebjam | pašķiebu | pašķiebām | pašķiebšu | pašķiebsim |
| 2. pers. | pašķieb | pašķiebjat | pašķiebi | pašķiebāt | pašķiebsi | pašķiebsiet, pašķiebsit |
| 3. pers. | pašķiebj | pašķieba | pašķiebs | |||
Pavēles izteiksme: pašķieb (vsk. 2. pers.), pašķiebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašķiebjot (tag.), pašķiebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašķiebtu
Vajadzības izteiksme: jāpašķiebj
1.Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
1.1.Pabīdīt (parasti sānis).
1.2.Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bebrādas ausaini uz auss pašķiebis, viņš pukodamies pārcēla kāju pār augsto nama slieksni.
- Tad mazulis iemanās galvu pašķiebt, pavērst pret skatāmo objektu vienu actiņu.
- Vēl pieslēdzamo ķēdi turot rokā, viņa, pašķiebusi galvu, lasīja:
- Vai skatīties taisni, vai pašķiebtu galvu, vai it kā caur pieri?
- Viņš nolika to uz letes un pašķieba pret Sāru.