hierarhiskums
hierarhiskums [hi-erarhiskums] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hierarhiskums | hierarhiskumi |
| Ģen. | hierarhiskuma | hierarhiskumu |
| Dat. | hierarhiskumam | hierarhiskumiem |
| Akuz. | hierarhiskumu | hierarhiskumus |
| Lok. | hierarhiskumā | hierarhiskumos |
1.Vispārināta īpašība → hierarhisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → hierarhisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rietumeiropas un ASV filosofiskās tradīcijas diskursā hierarhiskums un segregācija raksturota kā stagnātiskas un diskriminējošas iezīmes.
- Mākslinieki darbiem izvēlas lielus formātus, viņus vieno hierarhiskuma trūkums starp audekla daļām, kuras tiek pilnībā apgleznotas un gleznieciskās telpas frontalitātes izjūta.
- Pievēršoties minētajiem organizatoriskajiem procesiem, pirmkārt, ir jāņem vērā, ka sabiedrība ir makrosistēma, ko raksturo tās apakšsistēmu vienota mērķorientācija, integritāte, ko nodrošina kopīgas funkcijas un elementu savstarpējas mijiedarbības mehānisms, sistēmu organiskais vai summārais raksturs atkarībā no to elementu apvienošanas veida, jaunu dominējošu integratīvu sistēmu īpašību rašanās, sistēmu hierarhiskums.
- Sociālā stratifikācija – sabiedrības sadalīšanās slāņos, sabiedrības grupās, kam piemīt noteikts hierarhiskums.