mazrunīgums
mazrunīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mazrunīgums | mazrunīgumi |
| Ģen. | mazrunīguma | mazrunīgumu |
| Dat. | mazrunīgumam | mazrunīgumiem |
| Akuz. | mazrunīgumu | mazrunīgumus |
| Lok. | mazrunīgumā | mazrunīgumos |
Vispārināta īpašība → mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Logans ievēroja, ka abi no mātes mantojuši iegareno seju un mazrunīgumu.
- Varbūt viņa cenšas mani izklaidēt, norūpējusies par manu mazrunīgumu.
- Kaut gan viņš ļoti gribēja piebiedroties vīriem, taču priekšā jājošo nopietno kareivju mazrunīgums viņam ātri vien apnika.
- Tad atklāj sevi tur , kur tas vispilnā mērā ir atkarīgs no tevis neviltotība , godīgums , izturība , stingrība pret sevi , nusūkstīšanās , neizlutināmība , labvēlība , vaļsirdīgums , sevis iegrožošana , mazrunīgums , augstsirdība
- Mazrunīgums gan izpaudās tikai attiecībā uz sevi pašu un savām sajūtām.