kaismīgums
kaismīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaismīgums | kaismīgumi |
| Ģen. | kaismīguma | kaismīgumu |
| Dat. | kaismīgumam | kaismīgumiem |
| Akuz. | kaismīgumu | kaismīgumus |
| Lok. | kaismīgumā | kaismīgumos |
Vispārināta īpašība → kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāds, manuprāt, kaismīguma un arī likteņa ziņā bija Ojārs Vācietis.
- Paiters ir efektīvs, jā, bet viņš joprojām ir emocionāls un nereti ļaujas savam kaismīgumam.
- Viņu še nav , Roberts Pelše pēkšņi it kā zaudē savu revolucionāras kustības veterāna kaismīgumu
- Pirmajām frāzēm trūkst jebkādas degsmes , it kā tās dziedātu pārguris cilvēks tomēr ritma precizitāte gandrīz pilnībā jāievēro , tāpat kā visur citur šajā rečitatīvā ar rūgtu bargumu paustajos vārdos ha , lepnais okeān u. t. t viņa patiesais kaismīgums vēl neizlaužas drīzāk viņš vērš savu galvu uz jūras pusi ar baismīgu izsmieklu
- Kā šīs šķirnes pamatīpašību es nosauktu kaismīgumu un maigumu, bet pamatprasības - domāt un rīkoties.