kaisma
kaisma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaisma | kaismas |
| Ģen. | kaismas | kaismu |
| Dat. | kaismai | kaismām |
| Akuz. | kaismu | kaismas |
| Lok. | kaismā | kaismās |
1.Kaisme.
2.Liels karstums.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēka sapņu kaismu
- Kaisma vēlme pierādīt taisnību
- Lielāka apjoma kompozīcijās ārēji rimto plūdumu nereti nomaina kaisma , sakāpināta izteiksme
- Kā dvēseli sveļ saules lāpu kaisma ,
- Nedomājot divreiz, puisis, ar " patiesu, kaismu jūtu vadītiem vārdiem", metas meiteni atrunāt no šķietamā mērķa.