kaisums
kaisums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaisums | kaisumi |
| Ģen. | kaisuma | kaisumu |
| Dat. | kaisumam | kaisumiem |
| Akuz. | kaisumu | kaisumus |
| Lok. | kaisumā | kaisumos |
Spēcīga (psihiska vai fizioloģiska) stāvokļa izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kaisuma
- Tā ir injekcija, kas uz laiku mazina nepatīkamos simptomus un ie kaisumu locītavā.