pļāpīgs
pļāpīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pļāpīgs | pļāpīgi |
Ģen. | pļāpīga | pļāpīgu |
Dat. | pļāpīgam | pļāpīgiem |
Akuz. | pļāpīgu | pļāpīgus |
Lok. | pļāpīgā | pļāpīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pļāpīga | pļāpīgas |
pļāpīgas | pļāpīgu |
pļāpīgai | pļāpīgām |
pļāpīgu | pļāpīgas |
pļāpīgā | pļāpīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pļāpīgais | pļāpīgie |
Ģen. | pļāpīgā | pļāpīgo |
Dat. | pļāpīgajam | pļāpīgajiem |
Akuz. | pļāpīgo | pļāpīgos |
Lok. | pļāpīgajā | pļāpīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pļāpīgā | pļāpīgās |
pļāpīgās | pļāpīgo |
pļāpīgajai | pļāpīgajām |
pļāpīgo | pļāpīgās |
pļāpīgajā | pļāpīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pļāpīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
1.2.Tāds, kas pauž ko slēpjamu.
Stabili vārdu savienojumiPļāpīgs kā žagata.
- Pļāpīgs kā žagata apvidvārds, frazēma — saka par pļāpīgu cilvēku
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas ir runātīgas ( pļāpīgas), sociāli agresīvas un saspringtas.
- Pasīvs, pļāpīgs un viegli gaistošs ir " tautas atbalsts".
- Būdams mēms, nespēju vien nobrīnīties, cik bezdievīgi pļāpīgs esmu.
- Viņa uzmanība pārslēdzās no fotogrāfiju kolekcijas uz pļāpīgā kongresmeņa atspulgu stiklā.
- Tā skolotājs, negribēdams lieki tērēt vārdus, paraugās pļāpīgā skolniekā.