Paplašinātā meklēšana
Meklējam pļāpīgs.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (35):
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks.
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
- bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis.
- čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks.
- pļāpīgs kā veca sieva ļoti pļāpīgs
- pļurums Ļoti pļāpīgs cilvēks.
- grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks.
- pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks.
- pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- plankša Pļāpa, pļāpīgs cilvēks.
- ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks.
- vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka)
- klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks
- rāzīgs pļāpīgs, runīgs
- mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs.
- ļekšīgs Runīgs, pļāpīgs.
- mutīgs Runīgs, pļāpīgs.
- žadzīgs Skaļš, pļāpīgs.
- balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
- balmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
- blorzīgs Tāds, kas daudz, ātri, arī neskaidri runā; pļāpīgs.
- mutelnieks Tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs.
- mutinieks Tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs.
- dižmutīgs Tāds, kas ir pļāpīgs, lielās.
- klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot; arī tāds, kas mēdz sūdzēties; arī pļāpīgs.
- gvelsīgs Tukšīgs, pļāpīgs, ļeverīgs.
- čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- pļāpīgums Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība.
- pļāpība Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pļāpīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV