Paplašinātā meklēšana
Meklējam pļāpīgs.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (37):
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
- grābslis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
- grābstiķis cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks
- du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
- bābietis Gļēvs, pļāpīgs vīrietis
- čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks
- pļāpīgs kā veca sieva ļoti pļāpīgs
- pļurums ļoti pļāpīgs cilvēks
- grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks
- pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks
- pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
- pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
- plankša pļāpa, pļāpīgs cilvēks
- ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks
- lapacka pļāpīgs cilvēks
- vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka)
- klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks
- melnesīgs pļāpīgs, runīgs
- rāzīgs pļāpīgs, runīgs
- ļekšīgs Runīgs, pļāpīgs
- mutīgs Runīgs, pļāpīgs
- mēļots Runīgs, pļāpīgs, aprunātājs
- žadzīgs Skaļš, pļāpīgs
- balamutīgs tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs
- balmutīgs tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs
- blorzīgs tāds, kas daudz, ātri, arī neskaidri runā; pļāpīgs
- mutelnieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
- mutinieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
- dižmutīgs tāds, kas ir pļāpīgs, lielās
- klačīgs tāds, kas mēdz tenkot; arī tāds, kas mēdz sūdzēties; arī pļāpīgs
- gvelsīgs Tukšīgs, pļāpīgs, ļeverīgs
- čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
- pļāpība vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pļāpīgums vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība
pļāpīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV