mutīgs
Lietojuma biežums :
mutīgs īpašības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mutīgs | mutīgi |
Ģen. | mutīga | mutīgu |
Dat. | mutīgam | mutīgiem |
Akuz. | mutīgu | mutīgus |
Lok. | mutīgā | mutīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mutīga | mutīgas |
mutīgas | mutīgu |
mutīgai | mutīgām |
mutīgu | mutīgas |
mutīgā | mutīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mutīgais | mutīgie |
Ģen. | mutīgā | mutīgo |
Dat. | mutīgajam | mutīgajiem |
Akuz. | mutīgo | mutīgos |
Lok. | mutīgajā | mutīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mutīgā | mutīgās |
mutīgās | mutīgo |
mutīgajai | mutīgajām |
mutīgo | mutīgās |
mutīgajā | mutīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mutīgi apstākļa vārds
Runīgs, pļāpīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un mutīgajai dzejniecei tur bija, ko redzēt un ko apjūsmot.
- Bieži vien izmanīgais un mutīgais skrandainais varonis kļūst par situācijas noteicēju.
- Tev – mutīgam un jautram cilvēkam – un veģetatīvā distonija?!
- Viņi ir dikti mutīgi, grūti audzināmi,» tā Dz. Lenbergs.
- – slaidā un varen mutīgā sanrotas komsordze un saninstruktore Laila sveicina Klāvu.