mutinieks
mutinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mutinieks | mutinieki |
| Ģen. | mutinieka | mutinieku |
| Dat. | mutiniekam | mutiniekiem |
| Akuz. | mutinieku | mutiniekus |
| Lok. | mutiniekā | mutiniekos |
Tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt mutinieks reāli apzinās savu situāciju, stāvokli.
- 2011. gadā Somijas mutinieki jau aizturējuši 24 bīstamas mašīnas un atsavinājusi 36 tonnas akumulatoru.