pļāpība
pļāpība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pļāpība | pļāpības |
| Ģen. | pļāpības | pļāpību |
| Dat. | pļāpībai | pļāpībām |
| Akuz. | pļāpību | pļāpības |
| Lok. | pļāpībā | pļāpībās |
Vispārināta īpašība → pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedomājieties, cik reižu jau esmu kritis par upuri savai pļāpībai.
- Sieviete, apsūdzēta pļāpībā no Laika gala, to nedarīs.
- Tinces rīcības dzinuļos vainot pēkšņu pļāpības vājumbrīdi likās vienkārši neticami.
- Lai pļāpību atgaiņātu, viņš paosta savu roku – un aizturētais „ vēēē…
- Ja kalponei pašai savā pļāpībā labpatiks ko pastāstīt, lai nu tā būtu.