spontanitāte
spontanitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spontanitāte | spontanitātes |
| Ģen. | spontanitātes | spontanitāšu |
| Dat. | spontanitātei | spontanitātēm |
| Akuz. | spontanitāti | spontanitātes |
| Lok. | spontanitātē | spontanitātēs |
Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stimulē radošo dzīves enerģiju, arī kaisli, spontanitāti un drosmi.
- Ceru, ka tādējādi tas nezaudēs spontanitātes garšu un nekļūs samākslots.
- Jā, un šis periods iezīmējas ar zināmu spontanitāti, t.
- Ko šī spēle attīsta: Iztēli, spontanitāti un spēju iejusties tēlos.
- Tieši spontanitāte seksam piedod īpašu garšu un ievērojami vairo baudu un iekāri.