dējīgums
dējīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dējīgums | dējīgumi |
Ģen. | dējīguma | dējīgumu |
Dat. | dējīgumam | dējīgumiem |
Akuz. | dējīgumu | dējīgumus |
Lok. | dējīgumā | dējīgumos |
Vispārināta īpašība → dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV