dējīgums
dējīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dējīgums | dējīgumi |
| Ģen. | dējīguma | dējīgumu |
| Dat. | dējīgumam | dējīgumiem |
| Akuz. | dējīgumu | dējīgumus |
| Lok. | dējīgumā | dējīgumos |
Vispārināta īpašība → dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV