saslaukas
saslaukas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | saslaukas |
| Ģen. | saslauku |
| Dat. | saslaukām |
| Akuz. | saslaukas |
| Lok. | saslaukās |
1.Tas (parasti gruži, atkritumi, atliekas), kas ir saslaucīts kopā.
Stabili vārdu savienojumiSaslauku lāpstiņa.
- Saslauku lāpstiņa kolokācija — lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai
1.1.pārnestā nozīmē Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Birsti ar spilgti krāsotu puķainu kātu un tādu pašu saslauku liekšķeri.
- Atstāju, lai tauki un saslaukas no trauku lupatām izvārās laukā.
- Murgu saturs bieži bija saslauku druskas no pagājušās dienās neatrisinātām dilemmām.
- Pēc adresējuma rakstura tavu ziņojumu serveri automātiski var uzskatīt par šādām saslaukām...
- Man deguns uzreiz jūt, kur īsta manta, kur saslaukas.”