saslaucīt
saslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saslauku | saslaukām | saslaucīju | saslaucījām | saslaucīšu | saslaucīsim |
| 2. pers. | saslauki | saslaukāt | saslaucīji | saslaucījāt | saslaucīsi | saslaucīsiet, saslaucīsit |
| 3. pers. | saslauka | saslaucīja | saslaucīs | |||
Pavēles izteiksme: saslauki (vsk. 2. pers.), saslaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saslaukot (tag.), saslaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saslaucītu
Vajadzības izteiksme: jāsaslauka
1.Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.1.Slaukot izveidot (piemēram, kādu kopumu).
1.2.Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu).
2.Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Palīdz saslaucīt un savākt to, ko pats ir izbēris vai izlējis
- Tie izliekas par akmeņiem, saslaucītām koku lapām vai pat netīrumiem.
- Valters klausījās, kā kāds saslauka un izber atkritumu spainī stiklus.
- — Tu izņem lauskas no rūts, bet es saslaucīšu.
- – Mūsu sētniece saslaucīs, varat neuztraukties, – beidzot viņš paziņo.