slaumi
slaumi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | slaumi |
| Ģen. | slaumu |
| Dat. | slaumiem |
| Akuz. | slaumus |
| Lok. | slaumos |
Atkritumi, saslaukas.
Avoti: NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pelnu dienā meitām slaumi jāaiznes un jāizkaisa uz krustceļa , tad jāklausās ku ā pu sē suņi rej , jo no tās puses tautas jūs