slaukums
slaukums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slaukums | slaukumi |
| Ģen. | slaukuma | slaukumu |
| Dat. | slaukumam | slaukumiem |
| Akuz. | slaukumu | slaukumus |
| Lok. | slaukumā | slaukumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
Avoti: LLVV, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slaukumu pārdod Lietuvas uzņēmumam, izmantojot lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības « Dzēse» starpniecību.
- — Tā tu man visu slaukumu pakaišos aizlaidīsi.
- Tīrot šļūteni, dzirdēju netālu čurkstam spainī rīta slaukuma pienu, tur darbojās Pītera brālis.
- Sieru gatavojam no rīta slaukuma piena.
- Vecotēvs sēž pie separatora un nevar vien sagaidīt jauno slaukumu.