slauki
slauki vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Dsk. | |
---|---|
Nom. | slauki |
Ģen. | slauku |
Dat. | slaukiem |
Akuz. | slaukus |
Lok. | slaukos |
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar otiņas saru galiem slauki švammi un ļauj tai uzsūkt šampūnu.