slauki
slauki vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | slauki |
| Ģen. | slauku |
| Dat. | slaukiem |
| Akuz. | slaukus |
| Lok. | slaukos |
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar otiņas saru galiem slauki švammi un ļauj tai uzsūkt šampūnu.