saslēdze
saslēdze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: tehnikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saslēdze | saslēdzes |
| Ģen. | saslēdzes | saslēdžu |
| Dat. | saslēdzei | saslēdzēm |
| Akuz. | saslēdzi | saslēdzes |
| Lok. | saslēdzē | saslēdzēs |
Darbība, process → saslēgt(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsāj ratiņus ar velo saslēdzi ārā un sīko uz rokas.
- 1970.gadā dzimušais Aleksandrs kāda Hospitāļu ielas nama kāpņutelpā pamanīja, ka kāds iereibis vīrietis mēģina pārzāģēt viņam piederoša velosipēda saslēdzes mehānismu.