cietsirdīgums
cietsirdīgums vīriešu dzimte
Vispārināta īpašība → cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo, redz, Jons Kareivis - kā viņu visi te sauca, jo neviens nedz zināja īsto vārdu, nedz zināja, no kurienes viņš cēlies, bet vecais kungs viņu bija paņēmis pie sevis, par nez ko pateikdamies, - bija kroplis, un uzreiz acīs krita nevis viņa kreisā piedurkne, kas zem elkoņa bija tukša un pabāzta zem siksnas, un pat ne rēta, kas izķēmoja seju, cērtot pušu uzaci un pa pusei nedzīvu augšējo plakstiņu, un bija nošķēlusi vienas auss augšdaļu, bet visvairāk acīs dūrās nesaprotams cietsirdīgums, kas jautās visā viņa ārienē, nekaunīga, kropļiem neraksturīga stāja, jo viņš nicīgi atlieca atpakaļ savu iesirmo, īsi noskūto galvu ar kumpu degunu un stūrainu, izbīdītu žokli, un šai kustībā bija kaut kas no putna, no maitu vanaga, un tāpat viņa acis - durstīgas, izaicinošas - bija mežonīga plēsoņas acis, un tagad viņš viņu nopētīja bez jebkādas cieņas, kur nu cieņas - bez jebkāda kauna, itin kā nosvērdams gaļas gabalu uz letes, un viņa nodomāja - varbūt vainīgas viņas drēbes, viņas pilsētnieciskās modes, viņas moderni sakrokotā kapuce, laukiem nepiemērotās dzeltena safjāna kurpītes ar uzrauktiem purngaliem, viņas plānītiņie kazādas pirkstaiņi, viņas matu cirtas, bet ko viņš grib, ko viņš lūr, jo pats tak dīvaini saģērbies - mugurā žipons, bet tam pāri adīts rupjš vilnas vamzis un virs tā vēl ādas krūšu bruņas,
- Es biju domājis - " stipro" cietsirdīguma veltīgumu un bezjēdzīgumu.
- Taču pēc tam, kad atgriezās pie savas bagātības, viņš redzēja, ka tas viss bija tēva žēlsirdība, nevis cietsirdīgums.