naujums1
naujums [naùjums] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | naujums | naujumi |
| Ģen. | naujuma | naujumu |
| Dat. | naujumam | naujumiem |
| Akuz. | naujumu | naujumus |
| Lok. | naujumā | naujumos |
1.Vispārināta īpašība → naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme.
2.Jaunums, jaunumi.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tevim rādīs mantu lepnos naujumus,
- Liels naujums izšāvās kāri ,
- Negaisā naujumā ,