aizmāršība
aizmāršība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizmāršība | aizmāršības |
| Ģen. | aizmāršības | aizmāršību |
| Dat. | aizmāršībai | aizmāršībām |
| Akuz. | aizmāršību | aizmāršības |
| Lok. | aizmāršībā | aizmāršībās |
Vispārināta īpašība → aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nenovel savu aizmāršību vien uz vecumu, teic kardiologs Martins Blūms.
- Taču, nevēlēdamās jauno īrnieci aizvainot, aizbildinājās ar savu aizmāršību.
- Nekrīti panikā: hroniska aizmāršība ne vienmēr nozīmē Alcheimera slimību!
- Džordžs paglūnēja, un Lenijs nokāra galvu, nokaunējies par savu aizmāršību.
- Šīs svītriņas ir pierādījums viņas eksistencei, aizmāršībai, satraukumam, garlaikotībai.