dzīvnieciskums
dzīvnieciskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dzīvnieciskums | dzīvnieciskumi |
Ģen. | dzīvnieciskuma | dzīvnieciskumu |
Dat. | dzīvnieciskumam | dzīvnieciskumiem |
Akuz. | dzīvnieciskumu | dzīvnieciskumus |
Lok. | dzīvnieciskumā | dzīvnieciskumos |
1.Vispārināta īpašība → dzīvniecisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → dzīvniecisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzīvnieciskuma triumfs — viņš kniebjas ar citu, un es viņam nepiedošu!
- – Tas ir tīrs, klajš dzīvnieciskums, – turpināja viņa viesis.
- Dzīvnieciskums augstāk par visu: augstāk par ģimeni, augstāk par bijušo tuvību.
- Vai tad tas nav īsts dzīvnieciskums — tas satriecošais kaut kādu baiļu un kompleksu spēks?
- Tas dzīvnieciskums un dedzinošie meli biedēja.