atriebīgums
atriebīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atriebīgums | atriebīgumi |
| Ģen. | atriebīguma | atriebīgumu |
| Dat. | atriebīgumam | atriebīgumiem |
| Akuz. | atriebīgumu | atriebīgumus |
| Lok. | atriebīgumā | atriebīgumos |
Vispārināta īpašība → atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savaldīt savas dusmas, agresiju un atriebīgumu, vai ļauties paspīdzināt savā varā un pakļautībā nokļuvušu bezpalīdzīgu cilvēku.
- Tas nav nejauši dzimis nicinājums, nedz arī radies no atriebīguma, tukšas iedomības vai lepnuma: tas ir dziļi izjusts, skaudrs, līksms, racionāls un ļoti sens nicinājums.
- To visu Naktiņa bija izstāstījusi savam dēlam bez jebkāda atriebīguma, bez aizturētām dusmām, tas viss viņai pašai jau šķita kā tāds no citiem uzklausīts stāsts, un Sālim pat bijušas aizdomas, ka māte melojusi, taču vēlāk apradis un noticējis.
- Suņos nemājo ne atriebīgums , ne palaidnību prieks
- Atriebīgums mūsos ir varena inde