errīgs
Lietojuma biežums :
errīgs īpašības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | errīgs | errīgi |
Ģen. | errīga | errīgu |
Dat. | errīgam | errīgiem |
Akuz. | errīgu | errīgus |
Lok. | errīgā | errīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
errīga | errīgas |
errīgas | errīgu |
errīgai | errīgām |
errīgu | errīgas |
errīgā | errīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | errīgais | errīgie |
Ģen. | errīgā | errīgo |
Dat. | errīgajam | errīgajiem |
Akuz. | errīgo | errīgos |
Lok. | errīgajā | errīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
errīgā | errīgās |
errīgās | errīgo |
errīgajai | errīgajām |
errīgo | errīgās |
errīgajā | errīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
errīgi apstākļa vārds
1.Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Silvestrs errīgs atmeta ar roku un enerģiskā solī devās prom.
- Tās drūmās un errīgās jūtas; kas tagad uzmācas, ne tuvu netiek tām sāpēm; ko mēs abi izcietām, kamēr abi attīstījāmies - gan šaubās, gan izmisumā.
- Kad nenāks labais, gudrais dzejnieks un dēliņš mājās, bet errīgs un kodīgs zeņķis, muļķis, pusprātā [lapiņa bojāta], aizmārša, sliņķis, nošļukušām ausīm un visu prastākais cilvēks?
- Vīrs pusi šķīvja izēdis, tad errīgs saķēris šķīvja malu un iesaucies: " Ja es tagad to maitu dabūtu rokā, es viņai degunu apgrieztu otrādi," pie tam viņš apgriezis šķīvi.
- Tā fascinē ar skaudru patiesīgumu un reizē errīgu humoru, raksta izdevēji.