onīms
onīms joma: valodniecība
Avoti: VsV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašreizējā situācijā ir izstrādāti Valsts valodas centra ieteikumi par vietvārdu – onīmu vienas daļas – veidošanu, rakstību un lietošanu oficiālos dokumentos ( pieņemti 2003. gada 7. maijā).
- Promocijas darba autore pievienojas iepriekšminētajam valodnieku uzskatam, ka iestāžu nosaukumiem, lai tos atdalītu no pārējiem onīmiem, lietderīgi izmantot terminu ergonīmi, kas valodniecībā kļuvis par internacionālu terminu.
- Pēdējais īpaši populārs vācu onomastikā – aplūkojot skaidri saskatāmus ģeogrāfiskos apelatīvus vietvārdos, tiek runāts vienkārši par elementiem un komponentiem, acīmredzot uzskatot tos par onīma sastāvdaļu, nevis īpašu leksikas kategoriju.
- Gan onomasti, gan sintakses pētnieki ( īpaši ģeneratīvās gramatikas pārstāvji) uzskata, ka jebkura onīma pamatā ir apraksts ( Суперанская 1973, Mitrović 2010, Rudnyckyj 1976) un onīmi ir « aprakstu abreviatūras» ( Russel 74–77).
- Reizē ar spēju sniegt recipientam nozīmīgu informāciju, onīmam piemīt arī īpatnība šo pašu informāciju nepaust „ nepiederošajiem” ( cittautiešiem vai „ ārpuskultūras uztvērējiem”), jo īpašvārdi – tās ir specifiskas reālijas, kas attiecas ( pieder) fona leksikai ( Ражина 2007, 14).