daudzrunība
daudzrunība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | daudzrunība | daudzrunības |
| Ģen. | daudzrunības | daudzrunību |
| Dat. | daudzrunībai | daudzrunībām |
| Akuz. | daudzrunību | daudzrunības |
| Lok. | daudzrunībā | daudzrunībās |
Vispārināta īpašība → daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmā paasinājuma klīniskā aina raksturojas ar neirozēm līdzīgu simptomātiku ( bailes, uzmācīgas kustības un darbības), psihopātveida stāvokļiem un afektīviem traucējumiem adinamiskas depresijas veidā vai ar atipiskiem hipomaniakāliem stāvokļiem, kas izpaužas ar dziņu izbrīvēšanos, daudzrunību, agresivitāti.
- Man nepatīk tāda daudzrunība , kas neko nepasaka
- Viņam neatlaidīgi uzmākties un daudzrunībā nomākt
- 53. Bet kad Viņš to tiem sacīja, farizeji un bauslības mācītāji sāka Viņam neatlaidīgi uzmākties un daudzrunībā nomākt Viņa runu, 54. Tie uzglūnēja un meklēja satvert Viņu vārdos, lai apsūdzētu Viņu.