ideoloģiskums
Lietojuma biežums :
ideoloģiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ideoloģiskums | ideoloģiskumi |
| Ģen. | ideoloģiskuma | ideoloģiskumu |
| Dat. | ideoloģiskumam | ideoloģiskumiem |
| Akuz. | ideoloģiskumu | ideoloģiskumus |
| Lok. | ideoloģiskumā | ideoloģiskumos |
Vispārināta īpašība → ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt Vāciju pārstāvošais EP deputāts Jorgs Meuthens kritizēja Markeli par izpratnes trūkumu un ideoloģiskumu. "
- Pēc 2. pasaules kara Staļina laika literatūrā valdīja prasības pēc ideoloģiskuma, harmonijas, partijas un komunisma nozīmes uzsvēršanas un tautu draudzības.
- Līdzīgi var teikt, ka tas rada ideoloģijas ideoloģiskumu – t.i., tās īpašās kvalitātes, kas raksturo ideoloģiju kā cilvēka apziņas aktivitātes produktu.
- Tās atziņas izmantojamas jautājumos, kas saistās ar cilvēka specifiskās iedabas un saprāta analīzēm; – Heidegera koncepcija ir izmantojama diskursa pētījumos; kaut arī, būdama Heidegera laika ikdienas pieredzes metodisks apraksts, tā nav piesaistīta tikai savam laikmetam; – Kaut arī Heidegera eksistenciālās analīzes kā līdzdalības un angažētas socialitātes apraksti satur ideoloģijas slavinājuma draudus, tomēr tie ļauj jebkurai sabiedrībai raksturīgo ideoloģiskumu – piemēram, pakļautību kādam noteicošākam diskursam – uzlūkot kā decentralizētu mitoloģiju attiecību.
- Iedomājieties situāciju, ka pastāv visā pasaulē valdoša ideoloģija, kurā cilvēki peldas, tempj tās pieņēmumus, un daļa no šiem pieņēmumiem ir neatzīt savu ideoloģiskumu.