pašņaukāt
pašņaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašņaukāju | pašņaukājam | pašņaukāju | pašņaukājām | pašņaukāšu | pašņaukāsim |
| 2. pers. | pašņaukā | pašņaukājat | pašņaukāji | pašņaukājāt | pašņaukāsi | pašņaukāsiet, pašņaukāsit |
| 3. pers. | pašņaukā | pašņaukāja | pašņaukās | |||
Pavēles izteiksme: pašņaukā (vsk. 2. pers.), pašņaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašņaukājot (tag.), pašņaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašņaukātu
Vajadzības izteiksme: jāpašņaukā
1.Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
2.apvidvārds Mazliet šņaukt (tabaku).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir slimība, kas lielākam bērnam vai pieaugušajam šķistu tīrais nieks: it kā parasta saaukstēšanās ar iesnām un klepu - pašņaukātos, pašķaudītu un pārietu.