pašņukstēt
pašņukstēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašņukstu | pašņukstam | pašņukstēju | pašņukstējām | pašņukstēšu | pašņukstēsim |
| 2. pers. | pašņuksti | pašņukstat | pašņukstēji | pašņukstējāt | pašņukstēsi | pašņukstēsiet, pašņukstēsit |
| 3. pers. | pašņukst | pašņukstēja | pašņukstēs | |||
Pavēles izteiksme: pašņuksti (vsk. 2. pers.), pašņukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašņukstot (tag.), pašņukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašņukstētu
Vajadzības izteiksme: jāpašņukst
Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizgāju pašņukstēt savā spilvenā, un viss atkal bija kārtībā.
- Esmu aizmirsis, ka parasti pašņukstu ar acīm ciet.
- Lonija drusku pašņukstēja spilvenā, bet tad samierinājās, jo vientulīgajos, tumšajos vakaros varēja aizlavīties līdz Raudu ezeram un paklausīties dzērvju žēlabainajos saucienos.
- Pašņukstu nedaudz par šo traģisko nāvi, taču saprotu, ka viss ir paša rokās.
- Tā kā pašņuksti vien nēzdodziņā par tiem jaukajiem, aizgājušajiem laikiem.