glītums
glītums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glītums | glītumi |
| Ģen. | glītuma | glītumu |
| Dat. | glītumam | glītumiem |
| Akuz. | glītumu | glītumus |
| Lok. | glītumā | glītumos |
Vispārināta īpašība → glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rokraksts vistiešākajā veidā ir saistīts ar smadzenēm, tā glītums ir no muskuļu spēka.
- Viņa otra brošūra, Senlatviešu dievticība un dvēseles glītums sadzīvē bija, iznākusi 1917.gadā.
- Par augšzāles un skatuves glītumu gādāts, kā reti kur. Pretim skatuvei atrodas plaša galerija.
- Lielākoties dižākie filosofi varējuši samaksāt skolasnaudu un apgūt zinības, pateicoties savam glītumam un ar tā starpniecību.
- Savukārt metāla trauciņš, kā paskaidro Aleksandrs, ir ne tikai glītumam, bet noder arī tīri praktiski.