paštīksme
paštīksme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paštīksme | paštīksmes |
| Ģen. | paštīksmes | paštīksmju |
| Dat. | paštīksmei | paštīksmēm |
| Akuz. | paštīksmi | paštīksmes |
| Lok. | paštīksmē | paštīksmēs |
Tīksme pašam par sevi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- līdz glorificēšanai un paštīksmei ( arī par to Freidam ir kas sakāms!)
- Šis viedoklis neļauj iegrimt paštīksmē.
- Un tomēr pa kādai asai spurai palicis – tieši tik daudz, lai lasītāju uzkurbulētu, satramdītu un neļautu viņam iestigt paštīksmē vai sevis žēlošanā.
- Sīks, necils piemērs, bet es tajā redzu, ka cilvēks uzceļ ap savu paštīksmi dažādu pieņēmumu, maldu un “ laikmeta gara” žogu un pavisam nopietni tic ( !)
- ), viņa dvēsele ies bojā; bet Totam kā māksliniekam ( spēlmanim), negūstot atbalsi savā tautā, norobežojoties un ieslīgstot paštīksmes maldinošās ilūzijās, tas draud ar stagnāciju un regresu.