letiņš
letiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | letiņš | letiņi |
Ģen. | letiņa | letiņu |
Dat. | letiņam | letiņiem |
Akuz. | letiņu | letiņus |
Lok. | letiņā | letiņos |
Latvietis; labvēlīgi ironisks latviešu pašnosaukums.
Avoti: NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Primitīvā līmenī – beidzot arī letiņiem ir viens kārtīgs topošais fantasts.
- Jā, tie konstatēja gāzes noplūdi tieši no dzerstošamies letiņu pāra durvīm.
- Šķiet, ka no Latvijas puses uz ežiņas guls vien letiņu galvas.
- Mums, letiņiem, tā vienmēr ir bijis un tā vienmēr būs.
- Viņa ar savu auto mūs, letiņu žurnālistus, aizvizināja līdz parlamentam.