domīgums
domīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | domīgums | domīgumi |
| Ģen. | domīguma | domīgumu |
| Dat. | domīgumam | domīgumiem |
| Akuz. | domīgumu | domīgumus |
| Lok. | domīgumā | domīgumos |
Vispārināta īpašība → domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Psiholoģiskā aspektā interpretējot tēlu, tajā saskatāms domīgums un gaišas skumjas.
- Pastāv iespēja, ka mana domīguma dēļ pārtrūks saikne ar Meseršmitu.
- Nevaru teikt, ka Vilnis tad atplauka, taču vismaz nīgrumu viņa sejā nomainīja domīgums.
- Vīratēva acīs savukārt ieplaiksnījās sapņains domīgums:
- Tomēr jaunieša idealizētajā sejā vairāk saskatāms domīgums un skumja sapņainība, nevis optimistiska pārliecība un degsme.