karnevāliskums
karnevāliskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karnevāliskums | karnevāliskumi |
| Ģen. | karnevāliskuma | karnevāliskumu |
| Dat. | karnevāliskumam | karnevāliskumiem |
| Akuz. | karnevāliskumu | karnevāliskumus |
| Lok. | karnevāliskumā | karnevāliskumos |
Vispārināta īpašība → karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi cer tur atrast lugas iecerei nepieciešamo vieglumu un karnevāliskumu.
- Tā būs tosta uzsaukšana mūzikas un izpildītājmākslas karnevāliskumam, ekstravagancei un kaleidoskopiskumam.
- Aģitkuģi un aģitvilcieni piesaistīja ar savu karnevāliskumu.
- Rakstniekam piemita tendence balansēt uz realitātes un fantastikas robežas, patika literārais karnevāliskums, kad tika sapludināts nopietnais ar nenopietno un cēlais ar grotesko.
- Iznāk pavulgāri un ļoti vienkāršoti, kaut varētu būt arī forši, ja par galveno izrādē nebūtu pasludināta psiholoģija, bet gan tās patiesais trumpis — artistiskais un asprātīgais karnevāliskums.