ruņģītis
ruņģītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ruņģītis | ruņģīši |
| Ģen. | ruņģīša | ruņģīšu |
| Dat. | ruņģītim | ruņģīšiem |
| Akuz. | ruņģīti | ruņģīšus |
| Lok. | ruņģītī | ruņģīšos |
Rudzu ruņģis – senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
Avoti: KV