grēcīgums
grēcīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grēcīgums | grēcīgumi |
| Ģen. | grēcīguma | grēcīgumu |
| Dat. | grēcīgumam | grēcīgumiem |
| Akuz. | grēcīgumu | grēcīgumus |
| Lok. | grēcīgumā | grēcīgumos |
1.Vispārināta īpašība → grēcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slepkavība tika atzīta par smagu noziegumu un kvalificēta atkarībā no nozieguma grēcīguma.
- Tai piemīt gan dekadentisks brīvības gars, gan liktenīgs grēcīgums, gan noslēpumainība.
- Viņš neatzina tādus jēdzienus kā grēcīgums un samaitāta personība.
- Viņām bija vajadzīgs kāds grēcīguma iemiesojums, kas vienlaikus ir apskaužami skaists, iekārojams un noliedzams.
- Spāņi nav skaudīgāki par citiem, taču ar savu viduslaiku mentalitāti varbūt asāk nekā citi apjauš skaudības grēcīgumu.