dižmanība
dižmanība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dižmanība | dižmanības |
| Ģen. | dižmanības | dižmanību |
| Dat. | dižmanībai | dižmanībām |
| Akuz. | dižmanību | dižmanības |
| Lok. | dižmanībā | dižmanībās |
1.Vispārināta īpašība → dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai nu raugās, ka dižmanība ātri un smagi neatspēlējas!
- Liekulīgā dižmanība tikai parādīs viņa domu nabadzību.
- Tā vien liekas — toreiz mēs laikam mazliet vairījāmies no savām emocijām, un bailes no izsmiekla mazināja dižmanības nepārprotamās izpausmes.
- Pēdējo feministiskās teorijas ir kritizējušas par maskulīnu dižmanību un precīzi norādījušas, ka jēdziena pamatā ir sievietes seksualitāti kropļojošs, androcentrisks pieņēmums.
- Diemžēl daudzos mūsu cilvēkos ieperinājies gan kūtrums, gan dižmanība, kas liek nicināt darbu, it īpaši tādu kā rakņāšanās pa zemi.