medainums
medainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | medainums | medainumi |
| Ģen. | medainuma | medainumu |
| Dat. | medainumam | medainumiem |
| Akuz. | medainumu | medainumus |
| Lok. | medainumā | medainumos |
1.Vispārināta īpašība → medains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → medains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV