medaljons
medaljons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | medaljons | medaljoni |
| Ģen. | medaljona | medaljonu |
| Dat. | medaljonam | medaljoniem |
| Akuz. | medaljonu | medaljonus |
| Lok. | medaljonā | medaljonos |
1.Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
1.1.Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
2.Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā – apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To lieto aroma medaljoniem vai ļoti mazās devās vannu peldes bagātināšanai.
- Medaljonu ietver kolonnas, kuru ārpusē atrodas lielas kokā grieztas Sv.
- Izveidotos medaljonus apcep no abām pusēm kukurūzas eļļā 5 minūtes.
- Taču, cīnoties par savu dzīvību, prātā turēju meitenes dāvāto medaljonu.
- Uz viņas krūtīm apaļa medaljona fonā attēlots Dievišķais bērns - pestītājs Emanuēls.