medainums
medainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | medainums | medainumi |
Ģen. | medainuma | medainumu |
Dat. | medainumam | medainumiem |
Akuz. | medainumu | medainumus |
Lok. | medainumā | medainumos |
1.Vispārināta īpašība → medains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → medains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV