līdzjūtīgums
līdzjūtīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdzjūtīgums | līdzjūtīgumi |
| Ģen. | līdzjūtīguma | līdzjūtīgumu |
| Dat. | līdzjūtīgumam | līdzjūtīgumiem |
| Akuz. | līdzjūtīgumu | līdzjūtīgumus |
| Lok. | līdzjūtīgumā | līdzjūtīgumos |
Vispārināta īpašība → līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sabiedrība augsti novērtējusi F. Naitingeilas zināšanas, neizsmeļamo enerģiju un līdzjūtīgumu.
- Viņa nesūdzējās, ka Gerijs dubļains soļoja cauri mājai, un izturējās pret puisi ar līdzjūtīgumu un maigumu.
- Viņi no sākuma Jūs apburs ar savu labestību un līdzjūtīgumu, taču tad sāks Jūs izmantot.
- Tāpēc izzinot pasaules labestības krātuves, skatoties šo raidījumu, aizdomājos par līdzjūtīgumu, labsirdīgumu un garīgajām vērtībām.